Vides ētika ir praktiskā ētikas nozare, kas pievēršas ētiskajām problēmām kuras izpaužas cilvēka attiecībās ar dabisko vidi. Vides ētikā ir četras pamatnostādnes: antropocentriskā, patocentriskā, biocentriskā un holistiskā .
Latvija nav bagāta ar bezgalīgām stepēm un ar augstiem kalniem, kuras būtu ļoti augstas. Vajag kaut vai īsu laiku pabūt ārpus savām mājām, lai iepazītu Latvijas skaisto dabu. Raugoties svešās valstīs, kur lepnas stiepjas pret tropiskajām debesīm palmas, tu pēkšņi atceries sīku bērzu birzi dzimtenes ezera krastā. Tālums jaunā gaismā parāda tava paša zemi, atklāj tās agrāk nepamanīto skaistumu. Tāpēc vajag kādreiz aiziet uz mežu un iepazīt Latvijas skaisto dabu.
Mūsu laikmets ir ceļošanas laikmets. Palūkojies jebkurā rajona pilsētā un tu redzēsi zīmīgu ainu kad ir ļoti daudzi cilvēki kas kaut kur iet. Un tomēr var izbraukt desmitiem, simtiem, tūkstošiem kilometru un atvest mājās tik maz iespaidu. Es neesmu pret automašīnām, pret mūsu moderno satiksmes tehniku un ērtībām, jo bez jaunākās tehnikas mēs tik strauji neatīstītos. Cik daudz brīnišķīgu ainu aizplūst garām, ja tām nepievēršam pienācīgu uzmanību!…
