| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Mazo valstu jēdziens | 4 | |
| Neitralitātes stratēģija | 4 | |
| Pievienošanās potenciālajam uzvarētājam stratēģija | ||
| Manevrēšanas stratēģija | ||
| Līdsvarošanas politikas stratēgija | ||
| Alianses stratēģija | ||
| Kolektīvas drošības stratēģija | 13 | |
| Secinājumi | 13 |
Raimo Veirinens piedāvāja nošķirt terminu vāja valsts (weak power) un maza valsts lietošanu, ar vājām valstīm apzīmējot saimnieciski, politiski un militāri mazattīstītas valstis, bet ar mazām – tādas, kuru potenciāls ir mazs. Piemēram, Beļģija ir maza valsts, bet nekādā gadījumā ne vāja, Uganda ir gan maza, gan vāja, savukārt Zaira, kura saskaņā ar kvantitatīvo pieeju (ņemot vērā tikai teritoriju un iedzīvotāju skaitu) varētu pretendēt uz lielas valsts statusu, ir vāja valsts.
Esošās mazu valstu definīcijas varētu nosacīti sadalīt trīs grpas:
Kvantitatīvā pieeja. Jēdziena maza valsts definīcija tiek atvasināta no kvantitatīviem kritērijiem- mērāmiem raksturlielumiem: teritorijas, iedzīvotāju skaita, nacionālā kopprodukta, militārā spēka un citiem, piemēram- zinātnes un tehnikas attīstības līmeņa.
Kvalitatīvā pieeja. Lai kādu valsti pieskaitītu pie mazām valstīm, par noteicošo faktoru tiek uzskatīts- vājums, kas izpaužas dažādās jomās, piemēram, saimnieciskajā- valsts nav spējīga konkurēt ar citām valstīm pasaules tirgū, politikā- nav spējīga ietekmēt citas valstis, militārajā- nav spējīga pati sevi aizstāvēt.1
Strukturāla pieeja. Saskaņā ar šo pieeju par mazas valsts pazīme tiek uzskatīts autonomijas trūkums.2 Autonomija- valsts rīcībspēja, spēja ietekmēt citas valstis, iedarboties ar citām valstīm, lai maksimāli pilnīgi īstenotu savas intereses, respektīvi, tas, cik pilnīgi valsts spēj īstenot savu suverenitāti.…
Mazās valstis parasti bija tikai lielvalstu politisku spēļu objekti, un to patstāvīgs iespaids starptautiskajā politikā bija minimāls. Kopš tā laika stāvoklis ir mainījies. Sākot ar 19. gadsimta beigām, pasaulē ir radušās vairāk nekā simts jaunas valstis, kuras var uzskatīt par mazām. Mazas valstis vairs netiek uzskatītas par vēstures anahronismu, bet gan par likumsakarīgi pastāvošiem un dzīvotspējīgiem starptautiskās sistēmas subjektiem, kaut arī tās bieži vien nav, protams, vienlīdzīgas ar lielvalstīm un to iespaids starptautiskajā politikā ir ierobežots. Savā referātā es mēģināšu izanalizēt visas iespējamas mazo valstu klasiskās ārpolitiskās stratēģijas un pievēršu uzmanību mazo valstu uzvedībai. Temats, kuru es izvēlējos savam referātam likas man vispiemērotākam un visinteresantākam, jo es taču mazas valsts pilsone. Analizējot mazo valstu ārpolitiskās stratēģijas, es izmantoju M. Kelstrupa (Kelstrup) un A.K Henriksona (Henrikson) stratēģiju klasifikāciju. Manuprāt, lai analizētu mazo valstu klasiskās ārpolitiskās stratēģijas, ir svarīgi saprast, kas ir maza valsts.
