Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.02.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Mežsaimniecība Latvijā no 1915. līdz 1930.gadam', 1.
  • Referāts 'Mežsaimniecība Latvijā no 1915. līdz 1930.gadam', 2.
  • Referāts 'Mežsaimniecība Latvijā no 1915. līdz 1930.gadam', 3.
  • Referāts 'Mežsaimniecība Latvijā no 1915. līdz 1930.gadam', 4.
  • Referāts 'Mežsaimniecība Latvijā no 1915. līdz 1930.gadam', 5.
  • Referāts 'Mežsaimniecība Latvijā no 1915. līdz 1930.gadam', 6.
  • Referāts 'Mežsaimniecība Latvijā no 1915. līdz 1930.gadam', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Par muižu mežu stāvokli Kurzemē vācu okupācijas iestādes nav bijušas sajūsminātas. Muižnieki esot samērā vēlu ieskatījuši, ka meži spējot dot labus ienākumus, bet tad arī esot visai intensīvi ķērušies pie šī ienākuma gūšanas. Meži pārdoti lielāko tiesu žīdu uzņēmējiem, kas paši organizējuši ciršanu. Tā esot mežos radušies lieli robi, kas atstāti, lai tie aizaug paši. Tāda mežsaimniecība esot mežu izlaupīšana (Raubwirtschaft).


Lauksaimniecības skaitīšanā, kas notika 1923. gadā, noskaidrojās, ka Latvijas valstij piederošo mežu bija 1 546 000 ha, privāto mežu – 212 000 ha un pašvaldību mežu 22 000 ha, kopā 1 780 000 ha. Tādā kārtā valstij piederēja 86% no visas mežu platības. Privāto mežu platība savstarpēja galvenokārt no zemnieku māju mežiem, kuru lielums parasti svārstījās no 5 līdz 20 ha vienā saimniecībā. No pašvaldību mežiem viss lielais vairums piederēja Rīgas pilsētai.
Mežu izmantošanas viena gada normu (tāmi) noteica ik piecu gadu periodam. Laika periodam no 1921. līdz 1924. gadam tāme bija noteikta 3,35 miljoni ciešmetru gadā un laika periodam no 1925. līdz 1929. gadam 3,16 miljoni ciešmetru gadā. Sākot ar 1930.-1934. gadu periodu tāme sāka ieskaitīt arī atmirušo mežu, sakarā ar to tāme iznāca lielāka.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants