Vācieša viens no pēdējiem krājumiem - “Zibens pareizrakstība”, papildina visus savus daiļdarbus. Būtisku jaunumu tur nav. “Zibens pareizrakstībā” jo sevišķi akcentēta laika ideja un lasāms brīnišķīgs dzejolis “Vecā karte”, kurā autors iezīmē savas dzejas vēsturiskuma dimensiju: “Man steigas izģērētai ādai / jāatdabū jutība, / man trokšņu kontuzētai ausij / jāatdabū dzirdība, / lai simtiem gadu vecas nātres kož. / (..) Var visu aizsegt viena pati šodiena, / es tāpēc vecas kartes dievinu, / jo, tikai liekot / kontūru uz kontūras, / top laika svētbilde / un laika fotogrāfija.” …
