Skolas uzdevums mūsdienās ir sagatavot jauno paaudzi pilnvērtīgai dzīvei sabiedrībā, un tieši skolā notiek jauno sabiedrības locekļu socializācijas process, kura pamats ir mērķtiecīgi organizētas mācības un audzināšana. Šī procesa divi pamatelementi ir skolotājs un skolēns, kuri pastāvīgi mijiedarbojas. Pedagoģijā vispārzināms ir fakts, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta mācību procesam, kurš arī ir vairāk izpētīts un zinātniski pamatots, un audzināšana vēl joprojām paliek it kā otrajā plānā, lai gan tai vajadzētu atrasties izglītības uzmanības centrā. Mūsdienu sabiedrībā spēcīgi iesakņojies uzskats, ka bērns iet uz skolu apgūt zināšanas, kaut gan mācībām vajadzētu būt tikai līdzeklim, kas sekmē skolēna personības veidošanos. Audzināšana paliek kaut kur ēnā un tiek uzskatīta par mācību procesa blakus produktu, kas veidojas pats no sevis un neprasa skolotāja mērķtiecīgu vadību un skolēna personisko līdzdalību. Tie skolotāji, kas ilgstoši ir bijuši arī klašu audzinātāji ( kaut gan lielā mērā katrs skolotājs ir arī audzinātājs ), zina to, cik liela nozīme ir audzināšanas darbam, un arī to, cik daudzējādā ziņā audzinātājs ir neatsverams palīgs priekšmetu skolotājiem.…
