Par cik darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs no valsts ekonomiskās attīstības, var droši apgalvot, ka pieprasījumu nosaka arī nepieciešamība pēc citiem pakalpojumiem un precēm. Piemēram, kādas produkcijas ražošanai ir nepieciešami dabas resursi, kuru ieguvei ir jānodrošina darbaspēks un citi resursi. Tai pašā laikā darbaspēka pieprasījumu ietekme: darba dienas ilgums, produktivitāte, darbaspēka kvalifikācija, darba algas līmenis, tehnoloģiskais nodrošinājums, ka arī citu resursu, izejvielu un saražoto preču un pakalpojumu cenas. Darbaspēka piedāvājumu turpretī veido ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vēlme būt nodarbinātiem. Viņu vēlmi un iespējas ietekme: iedzīvotāju skaita un migrācijas dinamika, darbaspēka profesionālās izglītības līmenis tirgus segmentos (vietējo un ārvalstu speciālistu piesaiste), darba algas līmenis, izglītības gūšanas laiks. Neskatoties uz to, ka darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma svarīgākie faktori ir darba samaksa, tieši šis faktors veidojas darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības procesā. Pie tam demogrāfiskie procesi nosaka darbaspēka kvantitatīvo aspektu, savukārt, izglītības sistēma – darbaspēka kvalitatīvo aspektu.
Darba tirgum un tajā notiekošiem procesiem, savukārt, ir tieša ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu un pensiju izmaksām. Jo sociālo iemaksu veicēju, šodienas pensionāru un pensijas perioda izmaiņu prognozes, ka arī algu pieaugums, pensiju indeksācijas, diskonta likmju prognozes nosaka sistēmas stabilitāti ilgtermiņā un nosaka pasākumu kopumu, kurus ir nepieciešams veikt, lai saglabāt adekvātu ienākumu atvietojamības līmenī vecumdienās.
…
