R. Blaumanim piemīt lieliska spēja - svētumu, neaizskaramo, nepazemojamo sajust cilvēkos, dabā, pasaulē. R. Blaumanis ne tikai saprata dzīves pretrunas, kas spiež varoņus rīkoties pretī sirdsapziņai, viņš ar līdzjūtību, sāpēm un bailēm lūkojas dvēselēs - citu un savā. Lūkojas dabas, vides veidojumos, kur nekad nenotiek pilnīga pakļaušanās normām un skaidrai loģiskai darbībai. Un šīs dvēseles viņam bija visdārgākās. R. Blaumaņa lielākā meistarība ir tā, ka izlasot viņa darbus rodas pārdomas vai varoņi ir rīkojušies pareizi, vai izdarījuši kļūdas un, ja kļūdījušies, tad padomāt, kāpēc viņi tā rīkojušies, kas noteica viņu nepareizās rīcības iemeslus? Varbūt rodot atbildi uz šiem jautājumiem varam izvairīties no kādas kļūdas savā dzīvē.
R.Blaumaņa veiksmes formula ir tā, ka vēl pēc tik daudziem gadiem viņa darbos aprakstītais ir interesants un pieņemams arī mūsu paaudzei, ka Viņa lugas var skatīties vēl un vēl .Viņa vienkāršība un mīlestība uz visu un visiem palīdz dzīvot viņa darbiem. Nevar nepiekrist viņa apgalvojumam, ka „gudrs cilvēks neskatās uz to vien, kas tagad ir, bet domā par nākamajiem laikiem.”
…
