Raiņa dižākais tulkojums ir Johana Volfganga Gētes “Fausts” atdzejojums.
Gēte bija viens no mīļākajiem, tuvākajiem Raiņa radiniekiem kopš agras jaunības. Rainis augstu vērtēja Gēti ne vien kā dzejnieku, bet arī kā zinātnieku, filozofu, erudītu personību. Gētes intelektuāli un emocionāli radošā aktivitāte bija paraugs, kam viņš daudzējādā ziņā centās sekot. Vēstulē Aspazijai, kas rakstīta Liepājas cietumā 1897.gada 4.augustā, Rainis apgalvojis, ka viņa “labākā sabiedrība ir Gēte”.
Raini “Fausts” bija ieinteresējis studiju gados, kad viņš atdzejojis abus prologus, dziesmas, Grietiņas skatus utt.
Par “Fausta” atdzejojuma rašanos pastāv divas versijas. Izplatītākā ir A.Birkerta versija, ka Rainis savās piezīmēs esot rakstījis: “Dr. P.Zālīte liek Aspazijai priekšā tulkot latviski visu “Fausta” traģēdiju. Aspazija no darba atsakās, bet es pierunāju viņu to uzņemties, jo darbu es izdarītu uz viņas vārdu. Tā sāku “Fausta” tulkojumu...”…
