Preču ražošanas attiecības aizsākās ar tradicionālo jeb naturālo saimniecību, kurā cilvēki patērēja pašu saražotos produktus, vēlāk to aizstāja preču ražošana. Radās iespēja ražot vairāk produktu nekā ir nepieciešams pašiem, tas notika pateicoties sabiedriskā darba dalīšanas ieviešanai, līdz ar to, viens no preču ražošanas pastāvēšanas pamatnosacījumiem ir sabiedriskā darba dalīšana. Otrs, bet ne mazāk svarīgs preču ražošanas pastāvēšanas pamatnosacījums, ir produkcijas, preču daudzveidība, ražošanas specializācija. Darba dalīšana attīsta cilvēka darba iemaņas, organizē darbu, sekmē specializētu iekārtu un instrumentu radīšanu, līdz ar to tiek taupīts darbs, palielinās darba atdeve, taču tai ir arī negatīvi aspekti, piemēram, pārāk detalizēta darba dalīšana mazina darba radošās iespējas, mūsdienās sīki sadalītās darba operācijas ir apvienotas vienotā automātiskā sistēmā.1
Ekonomiskā sistēma ir noteikta sabiedrības saimnieciskās dzīves organizācija, tā ir no dažādām institūcijām sastāvoša struktūra, ko sabiedrība izmanto, lai noteiktu, ko ražot, kā ražot un sadalīt preces, pakalpojumus. Pastāv trīs ekonomiskās sistēmas, šeit tiks salīdzinātas divas no tām. Brīvā tirgus ekonomika ir tāda ekonomika, kurā resursu sadale notiek tikai ar tirgus palīdzību. Komandekonomika ir tāda ekonomika, kur pastāv sabiedriskais īpašums uz ražošanas resursiem. …
