Prozas darba fragmenta tēma.
Uzmanības centrā ir personības radošās brīvības saskarsme ar sociālo nebrīvi, laikmeta izpostītas cilvēku dzīves, laika un varas ietekme, vardarbīga mīlētāju izšķiršana, indivīda radošie meklējumi un cīņa pašam ar sevi, lai atklātu talantu, izvēle starp kalpošanu laika noteiktajām dogmām un patiesības atklāšanu, dažādu raksturu sadursmes.
Prozas darba fragmenta konflikts.
Iekšējie konflikti.
Dagmāras iekšējie konflikti pirms un pēc izsūtīšanas.
Dagmāra ir precējusies ar Kārli, kura māte ir tālu Sibīrijā. Jau ilgu laiku viņi nav sūtījuši nekādu paciņu viņai. Tikai nesen Dagmāra pati ir zaudējusi māte, tādēļ viņai prātā vēl ir ļoti skaidras atmiņas par neizrunāto un neizteikto. Viņa sev pārmet, ka nevar palīdzēt arī Kārļa mātei, lai gan tas ir tikai smago dzīves apstākļu dēļ. Taču Dagmāru nepamet sajūta, ka jāpalīdz, ja pašas māte jau zem zemes: “Tagad, kad viņa iztēlojās Kārļa māti tālu ziemeļos bez normāla uztura un bez sīkām ziņām par dēlu, Dagmāra zaudēja pašsavaldīšanos. Kaut kas taču bija jādara!” Kā vienīgo risinājumu viņa saskatīja grāmatu pārdošanu.
Atgriežoties no izsūtījuma Dagmārā bija iekšējs konflikts par to, vai Kārlis vēl aizvien viņu mīl, lai arī viņa ir atgriezusies novājējusi un ne tik glīta. Viņa Kārlim neko nepārmet, bet sajūt, ka nekas nav tā, kā bijis.…
