Mūzikas izcelšanās hipotēze saistīta ar pirmatnējo cilvēku nepieciešamību sazināties. Veicot kopīgo darbu – veļot baļķus, ceļot smagus priekšmetus –, vajadzēja saskaņot kustības. To varēja panākt ar skaņu signāliem. Lielākā attālumā sazināties vajadzēja arī kopīgu medību laikā. Šim nolūkam acīmredzot lietoja gan balsis, gan skaņu rīkus.
Āfrikas cilšu vēsturē liela nozīme bijusi „runājošo bungu” – tamtamu valodai. Bungas darbojās arī kā īpatns „telegrāfs”, ātri vien izplatot svarīgākās ziņas pa visu cilts teritoriju.
Daļa patiesībai ir katrā no minētajiem mūzikas izcelšanās skaidrojumiem. Tomēr vistuvāk mākslai mūsdienu izpratnē cilvēki nonāca tad, kad izpildīja maģiskos rituālus – dažas darbī8bas, kuru mērķis bija nodrošināt garu labvēlību visām ikdienas dzīves norisēm. Tajos piedaloties, viņi iztēlojās dažādas situācijas un iejutās dažādās lomās.
Rituālā kopā saplūda pavedieni no ikdienas dzīves, darba, ticējumiem un agrīnajām mākslas izpausmēm. Deju un mūziku uzskatīja par rituāla neatņemu sastāvdaļu, jo ticēja, ka cilvēka balsī un skaņu rīkos ir ieslēpti maģiski spēki, kuri ļauj cilvēkam ietekmēt neredzamos, visuvarenos garus.…
