Gandrīz visa Pireneju pussala bija nonākusi musulmaņu varā, nepilnos 10 gados arābi sasniedza Pireneju kalnu piekāju. Tādejādi bija apdraudētas arī tautas, kas dzīvoja šo kalnu otrā pusē. Arābi veica arī vairākus laupīšanas gājienus gallijā, tajā pašā laikā citā Eiropas malā arābu karotāji uzbruka arī Konstantinopolei. Pēc smagām cīņām Bizantijai šo uzbrukumu izdevās atsist un paglābt Eiropu no musulmaņu spiediena.
Bizantija bija saglabājusi valdošo lomu, bet pēc imperatora Justiāna 1 nāves Bizantija bija novājināta. Tā agro viduslaiku laikā bija spēcīgi ietekmējusi neattīstītāko Rietumeiropu.
8. gs. Gaitā Eiropas rietumdaļā izveidojās vērā ņemams politisks spēks, ka sevi spēja aizsargāt gan pret musulmaņiem, gan pret Bizantijas varas tīkojumiem.
Par tādu kļuva karolingu dinastija Franku valstī, tā pakļāva savai varai lielāko daļu Rietumeiropas iedzīvotāju.
Karolingu dzimta izvirzījās 7. gs. Šīs dzimtas pārstāvji gandrīz nepārtraukti ieņēma franku valsts karaļu majordomu(pils pārvaldnieks) amatu.
Valdniekiem tie bija grūti laiki, jo iekšējās cīņas bija novājinājušas Merovingu un viņu majordomu varu. Faktiski vairs nepastāvēja kopīga valsts pārvalde. Nostiprinājās vietējās valdnieku dinastijas, taču nebija viegli pakļaut bagātās un ietekmīgās personas un kontrolēt pārvaldi.…
