Doma par krusta kariem bija nobriedusi, kad sākās zemju atgūšana no musulmaņiem un cīņa pret islama ticību. Dienviditāliju un Sicīliju no musulmaņiem pakāpeniski atbrīvoja normaņi. Uz Mazāziju cīņai ar seldžukiem devās franču, vācu un anglosakšu bruņinieki. Pizas un Dženovas republikas centās atkarot musulmaņiem Vidusjūras rietumu salas un sūtīja floti karot pret neticīgajiem uz Tunisu.
Cīņā pret islamu piedalījās bruņinieki no visas Eiropas. Tādēļ doma par krusta kariem netika atmesta. To pastāvīgi atgādināja arī Bizantija. Bizantija bija briesmās - no austrumiem to apdraudēja seldžuki, no rietumiem - normaņi, no ziemeļiem - pečeņegi. Normaņi tika sakauti, pečeņegi- iznīcināti, taču seldžuki bija pakļāvuši Mazāziju un apdraudēja Konstantinopoli.…
