Revolūcija ir tāda darbības forma, kas izpaužas kā sacelšanās pret pastāvošo iekārtu.Revolūcija ir straujas pārmaiņas ar tālejošu raksturu. Var tikt realizēta jebkurā sfērā - politiskajā, ekonomiskajā u.c. - tikai vienā vai arī vairākās vienlaicīgi.
Revolūcijām ir raksturīga vēlme radīt jaunas tiesības - lai veiktu radikālas izmaiņas, kuras neparedz esošā normatīvo aktu sistēma, jāizveido jauna, kura ne tikai paredz šādu izmaiņu veikšanu, bet arī legalizē to.
Pēc revolucijas sākuma izveidojas tiesību vakuums - vecās tiesības vairs nespēj regulēt jaunizveidotās attiecības sabiedrībā , savukārt jaunas tiesības, kuras spētu aizpildīt šo robu normatīvo aktu sistēmā , vēl nav izveidota.
Revolūcijām raksturīgs tiesiskais nihilisms - pozitīvās esošās tiesības nonāk pretrunā ar dabiskajām tiesībām, kuras kalpo par tiesisko attaisnojumu tik radikālu izmaiņu veikšanai, un indivīdi, kuri atmet pozitīvās tiesības kā nederīgas esošajai situācijai, nespēj tik ātri, arī nevēlas, piemērot tās morāles normas, kas sakrīt ar dabiskajām tiesībām.
Tiesiskā vakuuma un tiesiskā nihilisma rezultātā veidojas haoss.
Revolūcijas darbības rezultātā tiek veidota jauna tiesību sistēma, par pamatu ņemot dabiskās tiesības un piemērojot jaunajiem apstākļiem vecās tiesību sistēmas normas.Piemēram, franču ravolūcijas rezultātā tika radīta Cilvēktiesību deklarācija.…
