Skaņa "S"

Skaņa S- dentāls priekšējais mēlenis, spraudzenis, troksnenis, nebalsīgs līdzskanis. Skaņa S - svelpenis.
Skaņu S izrunājot, lūpu kaktiņi atvilkti smaidā. Zobi viegli sakļauti: starp tiem var būtr 1-2 mm liela atstarpe. Mēles gals viegli pieskaras pie priekšējiem apakšzobiem (var būt arī pie augšējiem). Mēles sāni ir pacelti pie augšējiem sānu zobiem, mēles vidū atrodas rieviņa, pa kuru izelpojamā gaisa strūkla virzās pret priekšējiem zobiem. Kā aprakstījušas I. Miltiņa un S. Pastare: „mēles vidū veidojas renīte, pa kuru virzās auksta izelpojamā gaisa plūsma” . Ūka ir pacelta un noslēdz gaisa izeju deguna dobumā. Balss saites nevibrē.
Skaņu S izrunas kļūdas un to labošana.
Spoguļa priekšā bērnam parāda skaņas S izrunu un saka: „Pasmaidi! Parādi viegli sakļautus zobus! Pieliec mēli pie apakšējiem priekšzobiem un pūt „aukstu vējiņu”! Pieliec roku pie mutes un pārbaudi, vai „vējiņš” plūst brīvi. Zobus nesaspied, atstāj starp tiem mazu spraudziņu! Pūt bīvi!”
Ja bērns vingrinājumu izpildīs pareizi, izveidosies skaņa S. Atkarīgi no tā, kāds ir svelpeņu izrunas defekts, arī S artikulācijas veidošana ir dažāda.
Interdentālais sigmatisms (starpzobu izruna), kad svelpeņu artikulācijas laikā mēles gals atrodas starp apakšējiem un augšējiem priekšzobiem un tas ir redzams. Šāda izruna vērojama gan bērniem, gan pieaugušajiem. Šajā gadījumā ir jālūdz bērnam viegli sakļaut zobus un ilgstoši izrunāt skaņu S. Ja skaņa neveidojas, logopēds ar zondi vai špāteli piespiež bērna mēli pie apakšējiem priekšzobiem un iesaka izrunāt izolētu skaņu S. …