Vairums cilvēku uzskata par pašsaprotamu, ka mēs zinām un ka mēs varam zināt. Bet kas ir zināšana un kā mēs varam pārliecināties, ka tas, ko mēs zinām, ir patiesība?
Kā mēs zinām un ko mēs varam zināt, - tie ir jautājumi, ko filozofi uzdevuši kopš seno grieķu laikiem.
Ja mēs saprotam, ka iespējams zināt būtiskas lietas par pasauli, tad zinātne un filozofija ir iespējama: mēs varam domāt par pasauli un varam uzzināt par pasauli.
Filozofija mūsu dzīvē ienāk agri, jo cilvēka pasaules uzskats sāk veidoties jau bērnībā, bet viens no galvenajiem filozofijas uzdevumiem ir tieši pasauluzskata slīpēšana.
Esamība savā saturā un izpausmju daudzveidībā ir neizsmeļama. Tādējādi šādā skatījumā pasauli nekad nav un nebūs iespējams izzināt līdz galam, ārpus mūsu gnozeoloģiskajām iespējām vienmēr paliks ne tikai sīkumi un nenozīmīgas detaļas, bet arī patiesi fundamentāli aspekti. Ir jautājumi, vai mēs vispār varam kaut ko uzzināt par mūsu aptverošo pasauli, vai esamības izziņa principā ir iespējama?…
