Par vispamācošāko es atdzīstu pasaku „Ķēniņa dēla trīs dārgumi”, kas, manuprāt, ir arī viena no skaistākajām K. Skalbes pasakām. Autors lasītāja iztēlē precīzi uzbur Patiesību sakot, arī šo pasaku pārlasot, man tā likās daudz brutālāka nekā pirms vienpadsmit gadiem. Tagad man Karalis vairāk atgādina garīgi nestabilu dzērāju. Vieta, kur Karalis sagaida savu mantinieku, bet vairs it nemaz nerūpējas par mirstošo sievu, liek domāt par Karaļa savtīgumu. Liela daļa Skalbes pasaku varoņu ir dzērāji, tā, piemēram, „Bendes meitiņā” bende nodzērās līdz nāvei, turklāt viņa profesijas dēļ meitai nācās paciest atstumtību un naidu. …
