Epifānija ir neliela apjoma prozas darbs ar emocionāli piesātinātu domu, kas radusies kā pēkšņa izpratne vai atklāsme par kādu parādību vai notikumu. Pats autors saka ka „epifānijas rodas no garlaicības un apnicības. No atklātības, kurluma, mēmuma, un prastības ap mums. Kad nepacietība un neiecietība sāk kliegt!”
Es I. Ziedoņa epifānijās meklēju liriskā varoņa darbības veidus, un atziņas, ko gūst liriskais varonis. Autora darbos ir ļoti daudz atziņu, kuras ir kā atslēga uz autora apslēpto domu, kā arī tāda kā neliela mācība ko guvis pats autors piemēram: „Tāpēc, kad man jāsteidzas, es nesteidzos.”…
