Kristens, kuram ir četri gadi ir teicis patiesi skaistus vārdus: „Mīlestība ir kaut kur gaisā!” visi šie vārdi ir tik patiesi, un patiešām arī raksturo mīlestības būtību. Skaistākie vārdi, jo kāds no bērniņiem ir teicis, manuprāt, ir Sindija Zaula, trīs gadi, kura savai mammai, kas jautāja, kas tad ir mīlestība, ir neizpratnē, iepletusi savas apaļās ačteles vēl lielākas, uzlūkojusi to ar skatienu — apmēram tā: mammu, tu ko, vai nezini? Un tad sekoja atbilde: „ES TAČU ESMU MĪLESTĪBA!!!” Tie ir vārdi, kas ir teikti tik neviltoti un reizē arī vienkārši, mazajai liekas tik pašsaprotami, ka viņa ir mammas mīlestība, un nekādi citi varianti nemaz nepastāv. Domāju, ikkatrs var vēlēties, lai kāds cilvēks Tev pasaka: „Nu bet Tu taču esi mana lielā MĪLESTĪBA!” Tieši tik vienkārši, patiesi un neviltoti.
Tā arī es neesmu nonākusi pie skaidrojošās definīcijas, kas tad tā patiesi ir mīlestība man, bet laikam jau tas nemaz nav vajadzīgs, jo tas katrā reizē ir citādāk, katrās attiecībās tā izpaužas citādāk, mīlestība pret ģimeni citādāk, un pret dzimteni vēl citādāk, kā arī pret darbu. Mīlestība visaptveroša un tā nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu pat „dzelzs vīrs” ir saužams, ja tajā kaut kas noiet greizi ar mīlestību. Tā, manuprāt, ir pasaules augstākā vērtība, tās ir īpašas sajūta, ko tu TIKAI TU spēj izjust pret šo cilvēku! Domāju, ka tieši mīlestība ir tā, kas uztur pasauli pie dzīvības, un satur kopā! MĪLIET SEVI, CITUS un necentieties izvairīties no patiesas mīlestības, jo domājat, ka tas nebūs iespējams! IT VISS IR IESPĒJAMS, ir tikai patiesi to jāvēlas! Mīliet un Jūs būsiet mīlēti!
…
