Laima Muktupāvela jau 2007. gadā izdotā stāstu krājuma „Totēmi” nosaukumā sniedz ļoti skaidru norādi, kā stāstos aktualizētie dzīvnieki saattiecināmi ar tēlotajām personām, vēl vairāk pasakot priekšā ievadvārdos un norādot, ka, lai arī dzīvojam 21. gadsimtā un uzskatām sevi par ļoti inteliģentām, domājošām un saprātīgām būtnēm, patiesībā cilvēku darbību nenosaka nekas cits kā instinkti, reizēm pavisam dzīvnieciski.
Stāstam, kuru vairāk apskatīšu es, dots arī apakšvirsraksts „Apjukuša falla mīlas stāsts Afrodītei”, kurš krietni vien precīzāk par, atļaušos teikt, piekabināto totēmu piesaka gan teksta tematiku, gan darbojošos personu dzimumus, gan nosacīti ieskicē arī tekstā ietverto mitoloģisko slāni – stāstā atrodamas vairākas Afrodītes pārstāvētās sengrieķu kultūras un mitoloģijas zīmes un idejas. …
