Arī man ir tiesības būt laimīgai un es šīs tiesības izmantoju. Par sevi varu teikt, ka esmu laimīga. Man ir tikai 20 gadi un vēl neesmu sasniegusi neko īpaši nozīmīgu, taču esmu atradusi savu veidu, kā izprast dzīvi un sajust laimi. Man nav ne darba, ne daudz naudas, ne greznu lietu, bet no rīta pieceļos un vakarā dodos gulēt ar patīkamu apziņu – esmu laimīga. Apkārt ir tikai man tuvākie cilvēki, kas mani saprot, pieņem un liek man justies īpaši. Es cenšos novērtēt un priecāties par mazajiem notikumiem manā dzīvē, spēju novērtēt to, kas man ir, un akli netiecos pēc nevajadzīgā. Negaidu rītdienu, bet baudu šodienu.Vislabāk laimes sajūtu izjūtu tad, kad palīdzu citiem un redzu smaidu apkārtējo sejās.Ir lieliski justies laimīgai un zināt, ka spēj darīt arī citus laimīgus.
Kas ir laime un kas cilvēkus padara laimīgus būs jautājumi, uz kuriem nekad netiks rasta viena konkrēta atbilde, katram tā būs sava. Cilvēkam vienmēr ir bijušas un būs neatņemamas tiesības censties atrast laimi un būt laimīgam. Vajadzīga apņemšanās un pozitīvs skats uz dzīvi. Bet ja atrodas kāds, kas uzskata, ka laime nav domāta viņam vai ka laime nemaz nepastāv, viņš vēl nav sapratis laimes mākslas apgūšanu.
…
