Latviešu tautas vēstītājas folkloras devums ir ļoti plašs un bagāts. Folklora, kaut gadu simtiem veca, tomēr šobaltdien saista un rosina gan mazos, gan pieaugušos.
Cilvēkam, sasniedzot pilnbrieduma vecumu, sākas otras puses meklēšanas laiks. Latviešu tautas ieražās šo laiku sauc par precību laiku. Precībās ir trīs galvenie momenti: līgavas lūkošana, bildināšana un derības. Tam seko vedības jeb laulības, kāzas. Precību un kāzu ieražu dziesmas un ieražas ir ļoti daudzveidīgas. Precību dziesmas saistītas ar puišu un meitu savstarpējām attiecībām, tās ir mīlas dziesmas, dziļu, siltu jūtu paudējas.
Silta bija tā pusīte,
Kur saulīte agri lec:
Mīļa bija tā sētiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
Pirms braukšanas precībās tautu dēls rūpīgi gatavojas - audzina kumeļu, kaldina kamanas, pērk kumeļam greznus iemauktus.
Es bij’ puika, droši jāju
Pie to meitu māmuliņu.
Stundu pieši noskanēja,
No kumeļa nolecoti.
Meitas, precībām gatavojoties, cenšas rādīt savu čaklumu darbos, cenšas rotāties, izcelt skaistumu un tikumu. Augstākais vērtējums senos laikos bijis darba tikumam.…
