Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.01.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2016. - 2020. g.
  • Konspekts 'Tiesas sprieduma analīze', 1.
  • Konspekts 'Tiesas sprieduma analīze', 2.
  • Konspekts 'Tiesas sprieduma analīze', 3.
  • Konspekts 'Tiesas sprieduma analīze', 4.
  • Konspekts 'Tiesas sprieduma analīze', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Respektīvi, tā kā vienošanās vēl nebija notāra apstiprināta, tā ir uzskatāma par spēkā neesošu. Dāvinājuma līgums ir konsensuāls līgums, kad tā noslēgšanai pietiek ar apdāvināmā piekrišanu pieņemt dāvinājumu (Civillikuma 1915. pants). Šajā gadījumā tas arī noticis, jo notika vienošanās (rakstisks akts) un V.R. piekrita dāvinājumu saņemt.
Likums neprasa notariālu formu dāvinājuma darījuma dalībniekiem, kā to, atsaucoties uz Civillikuma 1483. panta 3. punktu un 1486. pantu, uzskatījusi apelācijas instances tiesa, noraidot pirmās instances atsauci uz Civillikuma 1492. un 1485. pantu un pretēju secinājumu, ka dāvinājuma darījuma dalībniekiem (arī ar nekustamu īpašumu) nav obligāta darījuma notariālā forma.
Apelācijas instances tiesas atsauce uz Civillikuma 1483. panta 3. punktu un 1486. pantu pie konstatētajām tiesiskajām attiecībām ir acīmredzami nepareiza un neatbilstoša kā Civillikuma 1474. pantam, tā Civillikuma 1485. un 1492. pantam, kādus piemērojusi pirmās instances tiesa V.R. un V.R. 2001. gada 5. martā sastādītā un parakstītā privātā akta satura vērtējumā. Arī Civillikuma 1431. pants nosaka, ka akta parakstīšana uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskajā darījumā ir personīga interese un ierunas tiesība.
Tika nospriests (pamatojoties uz CL 474.panta 2. punktu) noraidīt V.R. prasību, atcelt un lietu šajā daļā nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instancē citā tiesas sastāvā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants