Es analizēju partijas Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK programmu, kas ietver galvenos veicamos uzdevumus no 2004 līdz 2007.gadam. Pēc izpētītās programmas var secināt, ka šī partija sevi pasniedz kā diezgan radikāli noskaņotus nacionālistus, kuros var saskatīt arī vērtības, kuras atzīst konservatīvisms.
Partija izteikti pievēršas Latvijai kā etniskās jeb kultūras nācijai, cenšoties veicināt tieši latviešu valodas un kultūras attīstību. Tomēr daži no izvirzītajiem mērķiem ir pārāk utopiski un reālitātē nav izpildāmi. Piemēram, panākt to, ka latviešu valoda kļūst par vienīgo ne vien oficiāli, bet arī dzīvē. Manuprāt, tā ir viena no lietām, kuru mūsdienu Latvijā panākt tik tiešām nav iespējams, ja nu vienīgi netiek izmantoti izteikti radikāli līdzekļi, kas visticamāk novestu pie cilvēktiesību pārkāpumiem un būtu pretrunā ar 2005.gadā ratificēto konvenciju „Par minoritāšu tiesībām”, kura jau tika pieņemta ar atsevišķiem izņēmumiem.
Tāpat tā diezgan radikāli vēršas pret nepilsoņiem un minoritātēm, piemēram, ar nelatviešu repatriācijas veicināšanu uz etnisko dzimteni.…
