Var izdalīt 6 filozofijas funkcijas – ontoloģiskā, gnozeoloģiskā, loģiskā, metodoloģiskā, aksioloģiskā un prognostiskā. Apskatīsim nedaudz tuvāk katru no šīm.
Ontoloģija. (gr. ontos-esošais+logos – mācība). Filozofiska mācība par esamību, kurā skaidroti esamības vispārīgie pamati, principi, struktūra un likumsakarības. Ontoloģija sevišķi risina jautājumus par to, kas ir esamības pamatā. Dabas zinātņu, zinātnes filozofija. Ontoloģijas jēdzienu ieviesis R.Hoklēniuss (1613), taču tās jautājumi risināti jau sengrieķu filozofijā. Platons sintezēja sengr. Ontoloģiju savā mācībā par idejām. Aristotelis attīstīja Platona mācību, tomēr viņa ontoloģija bija vairāk fiz.realitātes apraksts. Viduslaiku domātāji antīko ontoloģiju piemēroja teoloģisku jautājumu risinājumos. Savukārt jauno laiku filozofijā uzmanība tikai koncentrēta uz gnozeoloģiskām problēmām. Kants uzsvēra, ka esamības problemātikai nav jēgas, skatot to ārpus pieredzes sfēras. Šellings, Hēgelis skaidroja ontoloģiju balstoties uz gnozeoloģijas pamatojumiem un attīstot esamību tikai par domāšanas attīstības posmu. 19. gs.R-Eiropas filozofijā interese par ontoloģiju zuda, savukārt tā atgriezās 20.gs sākumā.…
