2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 1 | |
| 1. | Elektroenerģijas iegūšanas paņēmieni | 2 |
| 1.1. | Alternatīvie elektroenerģijas veidi | 2 |
| 1.2. | Alternatīvo elektrostaciju uzbūve | 3 |
| 2. | Pjezoelektriskais efekts | 5 |
| 2. | Pjezoelektriskā efekta teorija | 5 |
| 2. | Pjezoelektriskā efekta lietošana | 7 |
| 3. | Latvijas klimata pētīšana | 8 |
| 3.1. | Lietus fiziskās īpatnības | 8 |
| 3.2. | Nokrišņu daudzums, to īpatnības | 9 |
| 4. | Elektrostacijas modelis | 10 |
| 4.1. | Elektroenerģijas rēķinājums | 10 |
| 4.2. | Elektrostacijas modelis | 12 |
| SECINĀJUMI | 16 | |
| LITERATŪRAS SARAKSTS | 17 | |
| ANOTĀCIJA | 18 | |
| ABSTRACT | 19 |
IEVADS
Pēdējo gadsimtu laikā cilvēces priekšā rādās globāla problēma - apkārtējas vides piesārņojums ar organiska kurināmā sadegšanas produktiem. Katru stundu dienā un naktī mūsu planētas iedzīvotāju skaits palielinās vairāk nekā par 7500 cilvēkiem, ar tādiem pašiem tempiem palielinās daudzums visa, kas ir patērējams, ražojams, būvējams ar cilvēku palīdzību un izmetams. Atmosfēras piesārņojumu pamatfaktors ir automobīļu un ražošanas cehu oglekļa oksīda izmetums. Kā arī atmosfēra tiek piesārņota ar milzīgu daudzumu indīgu gāžu, kuras posta mūsu ekosistēmu. Kas tikai paātrina globālas sasilšanas procesu, kuras dēļ pēdējo 10 gadu laikā, pasaulē notiek nozīmīgas ekoloģiskas katastrofas.
Zinātnieki un ģeologi pareģo enerģētisku krīzi mūsu planētai jau tuvākajā nākotnē – naftas krājumi beigsies pēc 40 gadiem, bet dabasgāzes pēc – 60. Paliek teorētiski neizbeidzams avots – elektrība. Pēdējos gados aktīvi tiek meklēti jaunie, alternatīvie elektrības ieguves veidi. Veidi, kas neposta planētas ekoloģiju, un kas izmanto neizbeidzamus un atjaunojošos enerģijas avotus.
Pašlaik aktīvi izstrādā elektroenerģijas iegūšanas alternatīvas sistēmas. Galvenais akcents ir vērsts uz neizbeidzamiem enerģijas avotiem kā – vēja spēks, saules enerģijas siltums, zemes mizas siltums, upju straumes spēks, paisuma un jūru atplūdu spēks.
Bet visu šo elektrostaciju veidi ir nepilnīgi. Katra no tiem pieprasa stingrus nosacījumus, ar kuriem tā var funkcionēt. Mūsu klimatā ir ļoti sarežģīti izmantot elektrības ieguvi no saules enerģijas, jo ļoti bieži mūsu debesis ir segts ar resnu mākoņu slāni. Paisumi un bēgumi nav raksturīgi mūsu Rīgas līcim. Bet vēja spēks ir pietiekams tikai mūsu valsts atsevišķos rajonos.
Mūsu piejūras reģionam ir raksturīgi bieži nokrišņi, lietus veidā. Rudens un vasaras laikā palielinās lietus gāzes daudzums. Lietus kinetiskās enerģijas ir ļoti daudz, un tā ir atjaunojamā. Mēs varētu to izmantot elektroenerģijas ieguvei.
Ja būtu iespējams pārvērst krītošās lietu lāses kinētisko enerģiju - elektroenerģijā, tad varētu daļēji risināt elektroenerģijas trūkumu mūsu valstī. Par problēmas atrisinājumu varētu kļūt kristālu pjezoelektriskais efekts, kas rāda elektriskus lādiņus kristāla robežās, pateicoties kristālu mehāniskai deformācijai.
Darba mērķis: Uzbūvēt stradājišo minielektrostacijas modeli, kurā krītošo lāšu enerģija tiek pārveidota elektroenerģijā.
Darba uzdevumi:
1. iepazīties ar pjezoelektriskā efekta īpašībām;
2. apkopot nepieciešamu informāciju par strāvas avotu uzbūvi;
3. iepazīties ar pjezoelektriskā efekta parādības lietošanu tehnikā;
4. veikt eksperimentus elektroenerģijas iegūšanai ar pjezoelektriskā efekta palīdzību;
5. konstruēt elektrostacijas modeli, kurā tiek izmantots pjezoelektriskais efekts.
Hipotēze: krītošas lietu lāses enerģiju var pārveidot elektroenerģijā, izmantojot pjezoelektriskā efekta parādību.
…
Ja būtu iespējams pārvērst krītošās lietu lāses kinētisko enerģiju - elektroenerģijā, tad varētu daļēji risināt elektroenerģijas trūkumu mūsu valstī. Par problēmas atrisinājumu varētu kļūt kristālu pjezoelektriskais efekts, kas rāda elektriskus lādiņus kristāla robežās, pateicoties kristālu mehāniskai deformācijai.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
