-
Kvīnkvatriji un Minervas kults Ovīdija interpretācijā
Vēsturē saglabājušies arī Kvīnkvatriju svētki, kuri ieguvuši leģendas cienīgu sižetu – 59.g.m.ē. Kvīnkvatriju svētku laikā Romas piektais imperators Nērons uzaicinājis uz savu villu māti Agripīnu Jaunāko ar nolūku viņu nogalināt. Nērona privātskolotājs Anicēts tika norīkots izveidot laivu, kura spētu nogrimt, neradot nekādas aizdomas. Pēc svinībām, kad jau bija iestājusies nakts, viņa tika pamudināta doties atpakaļ uz Bakoli, no kurienes viņa bija ieradusies, ar Anicēta veidoto laivu, taču mehānisms nenostrādāja un Agripīna negāja bojā, bet nokļuva atpakaļ savā villā. Tomēr pēc neilga laika Nērons tomēr sasniedza iecerēto un arī šoreiz izmantoja Anicēta palīdzību .
Kvīnkvatriji, lai arī ne paši nozīmīgākie romiešu svētki, tomēr ieņem zināmu lomu romiešu rituālu un tradīciju izpratnē. Ovīdijs nav īpaši iedziļinājies tieši šo svētku svinēšanas aspektos no rituālu puses, taču ir detalizētāk pievērsies Minervas kā romiešu dievietes izpratnei, kā arī centies skaidrot viņas pavārda izcelsmi. Tieši tas, ka šo svētku garums un iemesls tiek dažādi interpretēts dažādu autoru tekstos padara šos svētkus uzmanības vērtus un interesantus.
…
Kvīnkvatriji (19.-23.marts) un Minervas kults Ovīdija interpretācijā. Ovīdijs (43.g.p.m.ē. – 18.g.p.m.ē.), būdams spilgtākais romiešu elēģijas pārstāvis un pēdējais izcilākais Augusta laikmeta dzejnieks, antīkās literatūras kontekstā izceļas ar dažādiem izciliem darbiem, kas aptver mitoloģiju, vēsturi, kultūru, mūsdienu lasītājam tādējādi palīdzot izprast Romas tradīciju burvību. Viens no viņa izcilākajiem darbiem, kas tapis paša dzejnieka brieduma gados, ir „Fāsti” („Kalendārs”). Tajā apkopotas romiešu leģendas, ticējumi, paražas, svētku apraksti un to svinēšanas kārtība. Diemžēl dzejnieks paguva uzrakstīt vien 6 no iecerētajām 12 grāmatām. Kvīnkvatriju (Quinquatrus) svētku aprakstu iespējams atrast „Fāstu” III grāmatā no 809. līdz 848. Rindiņai. III grāmata veltīta dievam Marsam jeb Māvortam, no kura vārda arī radies mēneša marta nosaukums. Ilgu laiku marts ir bijis gada pirmais mēnesis, 1.marts tradicionāli ir Marsa godāšanai veltīta diena. Vēl trešajā grāmatā iespējams atrast Marsa un Ovīdija ietvara stāstījuma tipa sarunu, Annas Perennas un Jupitera svētku aprakstu, ko svinēja 15.martā jeb Marta Īdās, Līberāliju svētku aprakstu, kas notika 17.martā par godu vīna dievam Bakham, kā arī stāstu par Fiksu, Helli un Tubilārijiem – 23.marta svētkiem, kuros tika iesvētītas kara taures .
