Vērtējums:
Publicēts: 08.12.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Kvīnkvatriji un Minervas kults Ovīdija interpretācijā', 1.
  • Eseja 'Kvīnkvatriji un Minervas kults Ovīdija interpretācijā', 2.
  • Eseja 'Kvīnkvatriji un Minervas kults Ovīdija interpretācijā', 3.
  • Eseja 'Kvīnkvatriji un Minervas kults Ovīdija interpretācijā', 4.
  • Eseja 'Kvīnkvatriji un Minervas kults Ovīdija interpretācijā', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Vēsturē saglabājušies arī Kvīnkvatriju svētki, kuri ieguvuši leģendas cienīgu sižetu – 59.g.m.ē. Kvīnkvatriju svētku laikā Romas piektais imperators Nērons uzaicinājis uz savu villu māti Agripīnu Jaunāko ar nolūku viņu nogalināt. Nērona privātskolotājs Anicēts tika norīkots izveidot laivu, kura spētu nogrimt, neradot nekādas aizdomas. Pēc svinībām, kad jau bija iestājusies nakts, viņa tika pamudināta doties atpakaļ uz Bakoli, no kurienes viņa bija ieradusies, ar Anicēta veidoto laivu, taču mehānisms nenostrādāja un Agripīna negāja bojā, bet nokļuva atpakaļ savā villā. Tomēr pēc neilga laika Nērons tomēr sasniedza iecerēto un arī šoreiz izmantoja Anicēta palīdzību .
Kvīnkvatriji, lai arī ne paši nozīmīgākie romiešu svētki, tomēr ieņem zināmu lomu romiešu rituālu un tradīciju izpratnē. Ovīdijs nav īpaši iedziļinājies tieši šo svētku svinēšanas aspektos no rituālu puses, taču ir detalizētāk pievērsies Minervas kā romiešu dievietes izpratnei, kā arī centies skaidrot viņas pavārda izcelsmi. Tieši tas, ka šo svētku garums un iemesls tiek dažādi interpretēts dažādu autoru tekstos padara šos svētkus uzmanības vērtus un interesantus.

Autora komentārsAtvērt
Atlants