Tikko esmu aizvērusi Viktora Igo grāmatas „Nožēlojamie” pēdējo lappusi un protams apraudos. Vispirms jāatzīst, ka grāmatā izlasītais sižets liecina par to ka Viktors Igo ir īstens romānists. Šķiet, viņa aicinājums ir ar baudu darīt lasītājiem zināmu šo satraucošo, dramatisko galvenā varoņa Žana Valžana dzīvi, ar negaidītiem romāna sižeta pavērsieniem un situācijām atklājot, iespējams kāda cilvēka biogrāfiju. Tomēr šī grāmata nekādā ziņā neizmaina manu pārliecību par to, ka ne jau jebkurš cilvēks savas dzīves laikā spēj pilnībā izmainīt savu apziņu un attieksmi pret apkārtējo sabiedrību un kļūt no visu ļauno spēku iemiesojuma par Cilvēku ar lielo burtu. Žans Valžāns ir izņēmums, varētu teikt iluzorā realitāte. Romāna „Nožēlojamie” pirmajā daļā policijas inspektors Žav;ers Žanu Valžanu raksturo šādi: „Es viņu pilnīgi noteikti pazīstu. ... tas ir agrākais katordznieks, ļoti ļauns un bīstams cilvēks, vārdā Žans Valžans. Soda laikam beidzoties, viņu atbrīvoja ļoti nelabprāt. Viņš bija pavadījis deviņpadsmit gadus spaidu darbos par zādzību. Piecas vai sešas reizes viņš mēģināja bēgt no katorgas”. Īsāk sakot, viņš bija briesmonis un izdzimtenis, kura vārdu izdzirdot vien „šermuļi skrien pār kauliem”. …
