Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu raksturojums', 1.
  • Referāts 'Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu raksturojums', 2.
  • Referāts 'Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu raksturojums', 3.
  • Referāts 'Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu raksturojums', 4.
  • Referāts 'Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu raksturojums', 5.
  • Referāts 'Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu raksturojums', 6.
  • Referāts 'Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu raksturojums', 7.
  • Referāts 'Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu raksturojums', 8.
  • Referāts 'Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu raksturojums', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Vēlēšanas mēdz dēvēt par demokrātijas skolu. Tās vedina cilvēkus sekot līdzi politiskajām norisēm ,vērtēt dažādu partiju un politiķu priekšlikumus ,formulēt savu nostāju un visbeidzot balsot par atbalstu noteiktam politiskajam spēkam.
„ Demokrātiskā sabiedrībā vēlēšanas ir galvenais mehānisms pilsoņu politisko prasību izteikšanai un politisko spēku samēra iemiesošanai varas institūcijās. Ar jēdzienu ”vēlēšanu sistēma” parasti saprot metodes un noteikumus ,kas tiek lietoti ,lai balsojuma skaitliskos rezultātus pārveidotu par konkrētu deputātu mandātu sadalījumu parlamentā vai arī lai noteiktu vienīgo uzvarētāju. Tātad var teikt ,ka vēlēšanu sistēma ir paņēmiens balsu pārvēršanai mandātos.” 1
Vēlēšanu galvenais mērķis ir varas leģitimitāte ,bet vēlēšanu uzdevums – demokrātijas paplašināšanās Latvijas sabiedrības kontekstā.
Pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas man būs kas jauns un nebijis, un tas man liek interesēties par deputātu kandidātiem ,viņu izvirzītajiem solījumiem un izdarīt pareizo izvēli vēlēšanās.
„Dažādās pasaules valstīs tiek lietotas atšķirīgas vēlēšanu sistēmas ,jo katrai no tām ir savas stiprās un vājās puses. ”Ideālas” vēlēšanu sistēmas meklējumi aizsākās jau 19.gadsimtā, taču vēl līdz pat šim brīdim visiem pieņemama kārtība nav atrasta. Vēlēšanu sistēmu divi galvenie tipi ir : mažoritārās sistēmas un proporcionālās sistēmas. Par pirmā tipa pazīstamākajām sistēmām uzskatāms vienkāršais vairākums un absolūtais vairākums. ”2
„Vienkāršais vairākums ir visvienkāršākais uzvarētāja noteikšanas un mandātu sadales paņēmiens. Tā princips ir ”uzvarētājs iegūst visu”. Šī sistēma tiek lietota Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Indijā un citās valstīs. Par uzvarētāju tiek pasludināts tas kandidāts, kurš ieguvis vairāk balsu nekā jebkurš cits kandidāts attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Turklāt nav nozīmes tam, cik liels pārsvars un cik daudz vēlētāju nobalsojuši par uzvarētāju.
Savukārt lietojot absolūtā vairākuma sistēmu, uzvarētājam jāiegūst vairāk par pusi no vēlētāju atbalsta (50 procenti balsu +1balss).Šis mažoritārās sistēmas paveids itin plaši tiek lietots prezidenta vēlēšanās (ASV, Vācijā, Itālijā) . Mažoritārajās sistēmās vēlēšanu apgabali ir relatīvi nelieli un to robežas nepieciešams regulāri pārskatīt ,lai atspoguļotu vēlētāju skaita izmaiņas un nodrošinātu noteiktu proporcionalitāti. „3

Atlants