Absolūtisms varēja attīstīties tālāk tikai spēcīgā un attīstītā valstī, kāda, piemēram bija Prūsija 18. gs. Frīdrihs Vilhelms I (tā laika Prusijas karalis) visus valsts spēkus ieguldīja armijā un lai to noturētu augstā līmenī viņš paaugstināja nodokļus. Prūsija izvērtās par spēcīgu valsti pateicoties nostiprinātiem militāriem spēkiem un stingram ierēdņu aparātam. Situācija valsts iekšienē arī tika kontrolēta - tika tacelts nāves sods, valstī tika atklātas pamatskolas - ar tādām reformām Frīdrihs Vilhelms I panāca valsts autoritātes paaugstināšanu Eiropā un nostiprināja absolūtismu. Viņa politika bāzējās uz trīm principiem: centralizētā pārvalde, stipra armija un stabili ienākumi, kaut arī tas viss nevarēja tikt realizēts bez bārga un nežēlīga valdnieka rakstura.6
Citās Eiropas valstīs apgaismotajam absolūtismam nebija tādas plašas izplatības. Krievijas nodokļu sistēma bija vājāka nekā Prusijā. Katrīna Lielā (1762-1796) neveica plašas reformas, atbrīvoja muižniekus no nodokļiem un atvēlēja tiem absolūto varu par muižas dzimtļaudīm. Viss tas noveda Krievijas politisko uzbūvi tālu no absolūtismam.
…
