Savu labumu “Mērnieku laikos” meklē arī Oļiniete. Lai gan sākumā viņa izliekas, ka grib tikai to labāko Lienai, laika gaitā atklājas, ka viņa patiesībā tīko tikai savu labklājību, kuru iegūtu, ja Liena aprecētos ar Prātnieku: “Klēts Prātnieka Andžam bija smalku dzērienu, cukura, kviešu miltu un cita labuma pilna piekrājusies (..); arī audekli stāvēja piekrauti baķiem vien kā vāveram.” (329. lpp.) Brīdī, kad Liena pasaka, ka ir precējusies ar Kasparu, Oļiniete ļoti sadusmojās un padzina viņu no mājām, kas norāda uz to, ka viņa tik daudz nerūpējas par viņas labklājību, kā par savu nākotni: “Tādēļ laukā tu, klaidoņa, no manas mājas un sargies vairs turpmāk še rādīties!” (330. lpp.) Oļiniete piekrīt arī plānam, kurā cieš nevainīgie Gaitiņi, bet viņa iegūst sev vēl papildus zemi. Arī Oļinietes alkatība nebeidzas labi – viņas pašas meita aiziet bojā.…
