Sava veida filozofija vērojama jau latviešu tautas dziesmās, pasakās un parunās, kur var rast daudzas “dzīves gudrības”. Pārsvarā rakstīts tiek par dažādām dzīves situācijām un attiecībām starp cilvēkiem. Ir saskatāma liela līdzība ar citu tautu folklorā esošām filozofiskām domām. Tas liek domāt par to, ka jau izsenis pastāv zināma saikne domu apmaiņā starp dažādām tautām, kas notiek tirgojoties, karojot, ceļojot utt. Tomēr visu šo latviešu folkloras darbu autori ir nezināmi.
Par latviešu filozofiem var runāt kopš 19.gs., kad attīstījās Latvijas iedzīvotāju nacionālās identitātes veidošanās, ko ietekmēja gan Latvijai raksturīgie ekonomiskie, gan politiskie apstākļi, gan arī idejas, kuru izcelsme meklējama citās valstīs. Jānorāda, ka 19.gs. aizsākās ne tikai latviešu inteliģences veidošanās, bet tas bija arī laiks, kad Latvijā gruva kārtu barjeras un mainījās ekonomiskās attiecības.
Latvijas zinātniskā filozofija kopumā tomēr saistās ar akadēmiskajiem darbiniekiem.
Pie ievērojamākiem tā laika domātājiem pieder Pauls Dāle (1889.-1968.g.). Viņš aizstāv objektīvi absolūtus principus, transcendentāli kritisko reālismu un intuīciju kā atziņas pamatojumu. Savu metafizisko koncepciju Dāle nosauc par enerģētiku ideālismu un piešķir tam centrālo vietu Dieva jēdzienā. Dāles darbos jūtama Platona, Leibnica, Bergsona ietekme. Tajā laikā sabiedrība pieņēma daudzus rietumnieciskus vārdus, piem., pirms tam lietotā jēdziena “inteliģents cilvēks” vietā sāka lietot terminu “intelektuālis”. …
