Tapšana par bruņinieku
Visi viduslaku bruņinieki bija no bagātām ģimenēm. Bruņiniekiem bija vajadzīgi bruņas un apbruņojums, tas viss bija ļoti dārgs, un nabags to nevarēja atļauties. Labs kara zirgs 12. gs. maksāja tik par cik 10-12 govju, bruņukrekls 3-4 reizes dargāk.
Lai kļūtu par bruņinieku, bija jāmācās daudz gadu. Mazu zēnu no bāgātas ģimenes apmēram 8 gadu vecumā varēja sūtīt, lai viņš kalpotu par pāžu kādā dižciltīgā ģimenē (meitenes nevarēja kļūt par bruņinieku). Viņš dzvoja pilī kopā ar citiem zēniem skolotāja uzraudzībā. Zēni apguva manieres un sabiedriskās iemaņas, arī dziedāšanu, dejošanu un šaha spēli. Viņiem mācīja lasīt un rakstīt, kā arī franču un latīņu valodas pamatzinības.
Drīz pēc ierašanas pilī jaunie paži mācījās jāt un viegli nest smagās bruņas. Viņi spēlēja sunīšus un lauzās, lai attīstītu spēku. Vēlāk zēniem mācīja cirt ar īstu zobenu, ar vairogu atvairīt cirtienus un rīkoties ar smagu, smailu šķēpu.…
