,,Visi sižeti eksistē no laika gala, un labākajā gadījumā mēs varam piedāvāt savu versiju vai vecā sižeta ironisku parodiju,” raksta literatūrzinātnieks Guntis Berelis.
,,Varbūt grāmatas nav tik nepieciešamas, sākumā pietika ar dažiem mītiem, tajos bija ietverta vesela reliģija. Radās nostāsti, kas pārsteidza ļaudis un radīja viņos izbrīnu, kaut arī viņi tos neizprata. Vērīgi priesteri, iedziļinādamies metaforās, ilgi mēģināja atklāt hieroglifu nozīmi. Pēc tam gribējās visu izskaidrot: grāmatas papildināja mītus. Taču kādreiz ar dažiem mītiem pietika,” atzīst A. Žids.
Rakstības un literatūras sākuma laiks dažādām tautām ir ļoti atšķirīgs, to nosaka gan konkrētās tautas dzīves līmenis, gan iespējas. Tālo un Tuvo Austrumu rakstu māksla un literatūra ir krietni senāka par Eiropas moderno tautu literatūru.
Pasaulē ir pazīstamas lielas senās kultūras bagātības: arhitektūra un tēlniecība, filosofijas, matemātikas un citu zinātņu aizsākumi, arī literatūra – epika, lirika, drāma. Tas atrodams senajās kultūrās pirms gadu simtiem un pat tūkstošiem.…
