‘’Klase – XX gadsimts’’ ir V.Vīgantes darbs, ko V.Lūriņš ir pārveidojis un radījis kaut ko tīkamāku sev un citiem. Tās žanrs ir vēsturiska drāma. Tēma ir par izrādes varoņu pēckara samežģītajām dzīvēm, kur tie cenšas atrast ceļu uz laimi un par cilvēkiem, kas izvēlas pakļauties Padomju režīmam, saprotot, ka tā ir bedre no kuras nevar tikt laukā. Pa vidu ievijas klasesbiedru nesaskaņas, kas situāciju padara neprognozējamu. Darbība notiek 20.gs. kādā internātā, kur sastopas skolnieku asie un daudzveidīgie raksturi, veidojot visdažādākās intrigas. To var noteikt pēc skatuves dekorācijām, soliem, direktores kabineta, skolas formām un milzīgā Staļina portreta fonā. Darbības vietas maiņa notiek ļoti vienkārši – skolnieki paši sabīda vienkāršos solus un krēslus - veidojot katrai klasei atbilstošu iekārtojumu. Mūsdienās šī tēma ir aktuāla, jo tagad ir laiks, kad sabiedrība neapzināti, bet nenovēršami sadalās divās daļās, kur viena no tām joprojām dzīvo pēc Padomju režīma uzskatiem un normām.
Manuprāt, tēmai ir saistība ar mūsdienām, un tieši ar šādu domu V.Lūriņš to ir pārveidojis. Mūsdienās ir ļoti daudz cilvēki, kas dzimuši Padomju laikos un šī izrāde varētu palīdzēt izprast viņus, kā viņi uztver pasauli pēc režīma sabrukšanas un viņu iekšējo cīņu ar sevi. Sižets nav īpaši oriģināls, bet tādam viņam arī nav jābūt. …
