Kāpas ir vēja sanesti smilšu pauguri jūru un ezeru piekrastēs, iekšzemes smiltājos un dažviet uz lielāku upju ieleju virspalu terasēm. Kāpas veidojas tajās vietās, kur ir pietiekošs smilšu materiāls, zems gruntsūdens līmenis, pastāvīgi valdošie vēji un skrajš augājs. Tās galvenokārt sastāv no smalkgraudainām, slīpslāņotām kvarca smiltīm. Kāpas sāk veidoties, ja vēja pārvietoto smilšu ceļā ir kāds šķērslis – reljefa izcilnis, iežu atlūza, celms, visbiežāk – zāļu cers vai sīki krūmi, kas izraisa gaisa virpuļus. Šķērslim priekšā un aiz tā pakāpeniski krājas smilšu kaudzītes. Pamazām to augstums var palielināties līdz vairākiem metriem. Ja smilšu daudzums ir pietiekams, blakus esošās smilšu kaudzes savienojas, veidojot iegarenus kāpu aizmetņus. Smiltīm uzkrājoties, no tām pakāpeniski rodas kāpas. Attālinoties no jūras, var redzēt dažādu tipu kāpas un novērot kāpu attīstības stadijas.…
