Viena no svarīgākajām lietām cilvēkam, manuprāt, ir izprast pašam sevi, iedziļināties sevī, meklēt atbildes uz tiem jautājumiem, kuriem mēs šķietami nespējam rast atbildi. Ļoti svarīgi izanalizēt savu bērnību, attiecības ar vecākiem, iespējams, kaut kur paslēpies kaut kas tāds, ko cilvēks, jau liels būdams, vēl gribētu izrunāt ar saviem vecākiem vai arī kaut kas tāds, ko nav sapratis, mazs būdams, bet tagad padomājot, var izprast, kāpēc vecāki tā rīkojušies. Lai bērns izaugtu par labu personību, vecākam jāpieliek lielas pūles, īpaši, ja viņam bijusi grūta bērnība, lai tas neietekmētu bērnu. Tomēr tas iespējams tikai tad, ja vecāks apzinās to un ir spējīgs būt attieksmē pret savu bērnu savādāks nekā pret viņu pašu bija viņa vecāki.
Nobeidzot šo referātu, gribētu teikt, ka rakstīt to personīgi dažbrīd bija grūti, jo vienu brīdi šķiet, cik tomēr daudz ko mani vecāki darījuši nepareizi, audzinot mani, bet otrā brīdī- cik tomēr es varu būt pateicīga viņiem par jauko bērnību. Kopumā nonācu pie secinājuma, ka, ņemot vērā savu vecāku ne visai vieglo bērnību, viņi man ir pratuši sniegt ļoti daudz mīlestības un sapratnes. Varbūt ne vienmēr spējuši mani uzklausīt, tomēr gribējuši mani pasargāt un ievadīt dzīvē tā, lai es būtu laimīga. Zinu, ko nedarīšu, audzinot savus bērnus, ko darīja mani vecāki, bet tas man tā tagad tikai šķiet, jo no problēmām ir neiespējams izvairīties.
…
