Portrets romāna sākumā –
“Viņa bija skaista, slaika meita ar tumšbrūniem matiem un acīm pašos jaukākos dzīvības gados jeb viskrāšņākā ziedonī. Laipnība, līdzcietība un jauks dzīvības prieks ziedēja kupli viņas vaigā. Smaidi uz viņas lūpām bija tik skaisti kā rīta blāzma pie debesīm, un nereti zibēja viņiem cauri asa, bet tik vien nevainīgi jocīga viltībiņa it kā patlaban lecošas saules stari.”
Romāna beigās portrets ir krasi mainījies –
“viņā nebija gandrīz ne ēnas no priekšējās Lienas: bāla, izdēdējusi, no bēdām salauzta (…). Lienas sejs bija tagad gluži vienaldzīgs un acis īpašas nasamanības pilnas.”…
