Otrs lielais drauds ir terorisms, kas var radīt kodolsprādzienu. Pasaulē neviens eksperts nešaubās par to, ka tāds terora akts notiks. Jautājums tikai – kur un kad. Tas, ka kodolincidenta iespējas ir samazinātas, paaugstinot tehnoloģiju līmeni un maksimāli izslēdzot cilvēka faktoru, ir nenoliedzami, bet tas nesamazina terora draudus.
Atomenerģijas lietošanas ekspansija ir lielisks veids, kā līdz šim ir maskēta arī militārā kodolarsenāla paplašināšanās. Līdz šim Indija, Pakistāna, Izraēla, Dienvidāfrikas Republika un Ziemeļkoreja līdztekus «oficiālajām» kodollielvalstīm (ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija, Ķīna) ir izveidojušas atomieroču arsenālu uz «miermīlīgās» un civilās atomenerģijas ražošanas bāzes.
Pašlaik darbojošies reaktori jau ir saražojuši pietiekami daudz plutonija, lai būtu iespējams aprīkot 160 tūkstošus atomieroču. Šo tehnoloģiju izplatības gadījumā būtiski paplašinās atomieroču tehnoloģiju izplatības riski. Datubāzē par nelikumīgiem kodolmateriālu pārvadāšanas un pārdošanas gadījumiem kopš 1993. gada reģistrēts vairāk nekā 650 oficiāli pierādītu ierakstu. Tikai 2004. gadā vien šādu gadījumu ir bijis gandrīz 100.
…
