Šādas dabiskas ekosistēmas saglabājušās dabas rezervātos un nacionālajos parkos, kamēr pārējos Latvijas mežos lēnām un nenovēršami dabas daudzveidība tiek pastumta malā, dodot priekšroku ātrai un efektīvai koku audzēšanai un izciršanai.
Nobeigums un secinājumi
Rakstot šo eseju, bija iespēja gūt tikai nelielu ieskatu Latvijas mežu nozarē un ar to saistītajās vides problēmās. Var secināt, ka mežu izciršana ir tikai viena no acīmredzamākajām problēmām šajā sfērā. Lai gan tiek apgalvots, ka pusi Latvijas klāj meži, nav pieejami precīzāki dati, cik daudz mežos ir saglabājusies dabiskā ekosistēma. Situācijas atstāšana pašplūsmā un meža vērtēšana tikai mežainuma kategorijā, apdraud Latvijas dabas daudzveidību un unikālo vidi.
Ar šo problēmu mēģina cīnīties, veidojot dabas rezervātus un lieguma zonas, kā arī publicējot ieteikumus un pētījumus par ekoloģiski pareizāku meža apsaimniekošanu, taču pašreizējās tendences liecina, ka ar to ir par maz. Cilvēki ir vairāk jāizglīto, ka ne tikai koku audzes ir meži, mežs ir dzīvs un trausls dabas veidojums, kurš darbojas pēc saviem likumiem un, cilvēka iejaukšanās dēļ, mēs aizvien vairāk zaudējam īstu mežu un iegūstam „koku dobes”.
…
