Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 1.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 2.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 3.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 4.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 5.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 6.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 7.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 8.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 9.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 10.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 11.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 12.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 13.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 14.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 15.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 16.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 17.
  • Referāts 'Svārstības un viļņi', 18.
Darba fragmentsAizvērt

Ja uzspiedējspēka frekvence sakrīt ar ķermeņa, uz kuru iedarbojas uzspiedējspēks, pašsvārstību frekvenci, tad novērojama ķermeņa svārstību amplitūdas strauja palielināšanās. Šo parādību sauc par rezonansi.
Rezonanse ir uzspiesto svārstību amplitūdas strauja palielināšanās, ja ārējās iedarbības frekvence sakrīt ar ķermeņa pašsvārstību frekvenci.
Rezonansi vienmēr ierosina ārējā iedarbība. Tā var but neliela, bet, pietiekami ilgi darbojoties, ārējā iedarbība var izraisīt spēcīgas ķermeņa svārstības. Rezonansi vienkārši var novērot arī laboratorijā. Pie auklas, kas nostiepta starp diviem statīviem, piekar diegos iesietas lodītes. Divām lodītēm diegus ņem vienādā garumā, bet vienai – garāku. Iesvārsta vienu no vienādos diegos iekārtajām lodītēm. Šī lodīte svārstoties ritmiski šūpos auklu un veiks periodisku iedarbību uz abām pārējām diegos iekārtajām lodītēm. Var novērot, ka pēc zināma laika lodīte, kas iekārta tāda paša garuma diegā kā arī iesvārstītā lodīte svārstīsies. Otra, garākā diegā iekārtā, lodīte tikai nedaudz šūposies kopā ar auklu. Svārstības ierosināsies tikai tajā lodītē, kuru pašsvārstību frekvence ir vienāda ar uzspiedējspēka frekvenci.
Īpaši interesants ir gadījums, kad uzspiedējspēka frekvence sakrīt ar ķermeņa pašsvārstību frekvenci vai arī tikai mazliet atšķiras no tās. Aplūkosim mēģinājumu, kurā viegli var mainīt tā uzspiedējspēka frekvenci, kurš darbojas uz svārstību sistēmu. Piemēram, iekārta, ko veido svārsti A un B. Svārstam A ir nemainīgs diega garums, bet svārsta B garumu var mainīt, ar roku pavelkot diega brīvo galu. Abi svārsti nostiprināti uz vienas un tās pašas nostieptās auklas. Ja iesvārsta svārstu B, tad tas pa auklu iedarbojas ar zināmu periodisku spēku uz svārstu A un svārsts A sāk uzspiesti svārstīties. Samazinot svārsta B garumu, mainās tā svārstību frekvence un tādējādi mainās frekvence arī uzspiedējspēkam, kas darbojas uz svārstu A. Kad uzspiedējspēka frekvence tuvojas svārsta A pašsvārstību frekvencei (abu svārstu garumi kļūst vienādi), svārsta A svārstību frekvence krasi pieaug. Uzspiesto svārstību amplitūda maksimālo vērtību sasniedz tad, kad uzspiedējspēka svārstību frekvence v sakrīt ar svārstību sistēmas pašsvārstību frekvenci v0, t. i., kad v=v0. Berzes spēkam šeit ir liela loma un tieši tas neļauj amplitūdai sasniegt pārāk lielas vērtības. Taču, ja uzspiedējspēka frekvence ir vienāda ar svārstību sistēmas pašsvārstību frekvenci, amplitūda var kļūt ievērojami liela.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants