Eposā tēlotie notikumi nosacīti iedalīti trīs daļās: samērā plašs ievadījums, tad dramatiskā kauja Ronsevālas aizā un samērā izvērsts nobeigums. Eposa pirmajā daļā attēlota situācija pirms galvenā notikuma. Kārlis Lielais ir iekarojis gandrīz visu Spāniju, izņemot Saragosas pilsētu, kur vēl arvien mīt saracēņu valdnieks Marsils. Saprotot savu bezcerīgo situāciju, Marsils nolemj izmantot viltību, sūtīt pie Kārļa Lielā sūtņus ar bagātīgām dāvanām un ķīlniekiem, izsakot viņam savu padevību. Izceļas strīds starp divām pusēm- pieņemt vai nepieņemt saracēņu valdnieka miera piedāvājumu. Pārsvaru gūst miera piekritēji. Rolands, kā sūtni ierosina Ganelonu doties pie Marsila, tad Ganelons nozvērējās Rolandam atriebties, ja vien izdotos atgriezties dzīvam. Ceļā uz Marsila nometni Ganelons pierunā saracēņu sūtni Blankandrīnu piedalīties sazvērestībā pret Rolandu, jo tieši tas gribot turpināt karu. …
