Politiskās partijas, to attīstība Latvijā

Politiskās partijas ir galvenā pārstavnieciskā un leģitīmā saikne starp pilsoņiem un valsti. Partijas ir galvenie politskie aktieri valdību veidošanā un saglabāšanā, tātad mūsdienu demokrātiju nav iespējams saglabāt bez partijām.
Pirmā partiju “paaudze” bija radusies apvienojoties vairākiem maziem politiskiem grupējumiem, piemēram, Lielbritānijas konservatīvā partija. Tās dalībnieki, galvenokārt, bija aristokrāti. Partijas, kas radās vēlāk bija radušās kā kādas konkrētas grupas pārstāvji, piemērm, sociālistu partijas, kas pārstāvēja strādniekus un kas izplatījās 20. gs. sākumā Eiropā. Komunistu un nacionālistu partijas, kas radās vēlāk, guva atbalstu galvenokārt otrās un trešās pasaules valstīs. “Greenpeace” un citas vides aizsardzības partijas radās pirmās pasaules valstīs kā atbildes reakcija uz arvien straujāk pieaugošo rūpnīcu skaitu.
Klasisko partiju tipoloģiju 20. gs. vidū ir devis franču politologs Moriss Diveržē: kadru un masu partijas. Kadru partijas veidojušās evolūcijas procesāno 19. gs. vidus. Tām ir raksturīgs mazskaitliskums, tās galvenokārt balstās uz profesionāliem politiķiem un finanšu aprindām, kas savukārt nodrošina materiālo atbalstu. Tajās dominē parlamenta deputāti. Piemērs – Demokrātu un Republikāņu partija ASV. Masu partijas ir vispārējā vēlēšanu tiesību likuma ieviešanas sekas . Tām ir raksturīgi: daudzskaitliskums (biedru skaits var būt līdz pat desmitiem tūkstošu), tās veidojušās uz strādnieku kustības bāzes, ideoloģiskais un audzinošais kdarbības veids, stingra organizācija. Piemērs – sociālistu partijas.
Arī Djuvegers ir klasificējis partijas. Viņaprāt, partijas var izdalīt četros veidos – caucus party, branch party, cell party, militia party. Caucus party raksturīgās iezīmes ir vāja iekšēja organizācija, partijas locekļi galvenokārt augstmaņi, kuru galvenais mērķis ir ieņemt kādu amatu. Piemēri – konservatīvās un liberāļu partijas 19. gs. Eiropā. Branch party raksturīgās iezīmes ir liels locekļu skaits, centralizētība, profesionāls līderis un stingra partijas disciplīna. Piemēri – 20. gs. sākumā izveidotās sociālistu partijas. Cell party raksturīgās iezīmes ir dalībnieku apvienošanās “šūnās”, uzsvars uz vertikālu sadarbību – no līdera pie partijas locekļiem, vāja sadarbība starp “šūnām” .
…