Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 1.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 2.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 3.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 4.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 5.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 6.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 7.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 8.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 9.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 10.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 11.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 12.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 13.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 14.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 15.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 16.
  • Referāts 'Lobistu vides raksturojums Eiropā un Latvijā', 17.
Darba fragmentsAizvērt

Lai labāk varētu izprast, kas ir lobisms un kāda ir lobistu vide, manuprāt, sākumā būtu jānoskaidro, kas tad īsti ir lobēšana. Lobēšana ir īpaša sabiedrisko attiecību sastāvdaļa. Tās mērķis ir izveidot un uzturēt attiecības ar valdību galvenokārt nolūkā ietekmēt likumdošanas aktu un normatīvo lēmumu pieņemšanu. Nevis tas, ko diemžēl, liela daļa sabiedrības ar šo jēdzienu saprot pašlaik Latvijā. Lobēšana ir sabiedrisko attiecību visspecifiskākā un visvairāk kritizētā sastāvdaļa, jo sabiedrībā ir izveidojušies negatīvi stereotipi sakarā ar valdības lēmumu ietekmēšanu savtīgos nolūkos. Lobēšana ir arī informācijas un ideju izplatīšana ar mērķi ietekmēt ar likumu un normatīvo aktu pieņemšanu saistītos viedokļus un stimulēt amatpersonas un deputātus rīkoties atbilstoši lobētāja vēlmēm.
Lobētāju sekmes ir atkarīgas no viņu parastajām sabiedrisko attiecību iemaņām: spējas izveidot un iesniegt pārliecinošus ziņojumus valdības ierēdņiem, masu kustību pārstāvjiem un saviem klientiem. Praksē lobēšanai jābūt rūpīgi saskaņotai ar citām sabiedrisko attiecību aktivitātēm, kas vērstas uz to sabiedrības daļu, kura nav saistīta ar valdību.
Ar lobēšanas palīdzību valdība ir pieejama tiem, kurus skars ierosinātie likumi un normatīvi - uzņēmumi, sabiedriskās organizācijas un noteiktas sabiedriskās grupas. Lobētājiem jāpārzina likumdošanas process, valdības institūciju funkcionēšanas process un jābūt pazīstamiem un gataviem strādāt ar šīm institūcijām. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants