Lasot „Mērnieku laikus”, es iepazinos ar ļoti dažādiem varoņiem. Vieni bija interesanti ar to, ka tiem piemita tādas īpašības, kas mūsdienās šķiet smieklīgas un pārspīlētas. Citi tēli bija tā attēloti, ka uzreiz var atrast neapšaubāmu līdzību starp tiem laikiem un mūsdienām. Lai gan kāds man varētu arī nepiekrist, es uzskatu, ka jebkura veida mākslas darbos negatīvie personāži ir iezīmēti spilgtāk. Un tas padara šos tēlus krietni vien interesantākus. Tieši tādēļ es izvēlējos rakstīt par Prātnieku.
Raksturojot Prātnieka ārējo izskatu, jāpiebilst, ka droši vien tas noteica viņa panākumus un vienkāršo ļaužu sākotnējo uzticību tā sauktajos mērnieku laikos. Grāmatā par to vēstīts tā:„Otrs bij jauns, skaists cilvēks apaļu seju, dzeltainiem matiem un apģērbies kā visa jaunā paaudze. [...] Prātnieks melnā aitādu kažokā, kuram pašu austa pelēka vadmala virsū, liela apkakle un sarkana josta.” Tā, piemēram, Oļiņiete, slavējot Prātnieku, bieži pieminēja to, ka viņš labi izskatās un varētu izskatīties vēl labāk, ja vien gribētu.…
