Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 1.
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 2.
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 3.
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 4.
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 5.
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 6.
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 7.
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 8.
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 9.
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 10.
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 11.
  • Referāts 'Sila un pļavas ķirzaku salīdzinājums', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Vispārīgs ķirzaku raksturojums    2
  Sila ķirzaka    4
  Pļavas ķirzaka    7
  Sila ķirzakas un pļavas ķirzakas salīdzinājums    9
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Rāpuļu klase iedalās četrās kārtās. Sugām bagāta ir arī ķirzaku apakškārta. Vairākums sugu sastopamas tropiskajos apgabalos, bet trīs sugas mīt arī Latvijā: pļavas ķirzaka, sila ķirzaka un bezkāju ķirzaka – glodene, kuru bieži kļūdaini uzskata par čūsku. [ 3; 93 ]
Ķirzakas ir glīta auguma dzīvnieki, pilnīgi attīstītiem locekļiem; ķirzakas atšķiras ar savu veltņveidīgo ķermeni, ar galvu, kas noteikti nošķirta no vidukļa, garo asti, kas pret galu pamazām top tievāka, četrām piecpirkstu kājām, no ārienes redzamu bungu plēvīti, brīvajiem acu plakstiņiem un kaula cieto acu segu, daudzstūrainiem vairogiem, kas sedz galvu, graudainajām zvīņām uz muguras un sāniem, cetrstūrainajiem, sķērsām sakārtotajiem vairogiem uz vēdera; tad tālāk ar virs un apakšžokļa renēs iekšmalā ieaugušajiem, konusveidīgajiem, taisnajiem, brīvajā galā mazliet liektajiem bezsaknes zobiem, plakano, priekšā šaurāko, dziļi dalīto divžuburu mēli, kā arī ar skaidri redzamām cisku porām. [1; 147 ]
Ķirzaku olām ir mīksts apvalks. Ķirzakas olas ierok zemē vai iedēj starp akmeņiem. Apgabalos ar aukstu klimatu olas attīstās mātītes ķermenī un mazulis izšķiļas uzreiz pēc olas izdēšanas. [ 4; 33 ]
Mūsu Latvijas ķirzakas izvēlas saulainu uzkalnu piegāzes, mūrus, akmens kaudzes, koku stumbru saknes, žogus, sētas un krūmus, saulainas ežiņas un citas līdzīgas vietas. [ 1; 147 ] Naktī vai aukstā laikā aukstasiņu dzīvnieki ir mazkustīgi, jo viņu ķermeņa temperatūra ir zema. No rītiem vai tad kad kļūst siltāks, viņi gozējās saulē, līdz asinis sasilst. Tad šie dzīvnieki kļūst kustīgi un dodas meklēt barību. [ 4; 29 ]
Attiecībā uz krāsu jāsaka , ka visas ķirzakas ir spējīgas līdz zināmai pakāpei to mainīt, tādi, ka modrā stāvoklī krāsu košums pieņemas, bezspēcība turpretī tās balina vai kā citādi vājina. [ 1; 149 ]
Visas ķirzaku sugas līdzinās viena otrai tai ziņā, ka skrien neparasti ātri, izveicīgi kāpelē un vajadzības gadījumā arī peld bez sevišķām grūtībām; žigluma pakāpe, skatoties pēc sugas, ir ļoti dažāda. Katra kustība tiek izdarīta ķermeni lokot, un viņas izvešanā ņem dalību kā aste, tā kājas.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants