Runājot par Latvijas valsti tādu, kādu to mēs saprotam mūsdienu izpratnē, ir jāatgriežas pie 1905.g. revolūcijas, kad tiek runāts par politiskā nacionālisma rašanos un attīstību. „Liela nozīme latviešu nacionāli politiskās domas attīstībā pēc 1905.gada revolūcijas sakāves bija tam, ka politiskā nacionālisma idejas sāka gūt atbalsi ietekmīgākajā partijā – Latvijas Sociāldemokrātijā (LSD).”1 Sakarā ar 1917.gada notikumiem Krievijā, kad revolūcijas laikā gāza caru un izveidojās divvaldība, Latvijā pavērās iespējas, lai īstenotu tautas politiskos centienus, proti, jāveicina nacionālās apziņas izaugsme un jāizstrādā kopēja politiskā platforma. Šajā laikā problēma par Latvijas autonomiju tika izprasta tā, ka ne tikai Krievijas kontekstā tai ir jābūt atzītai, bet arī starptautiskajā arēnā to ir jāatzīst un ir jāsaņem atbalsts no Rietumu demokrātiskajām valstīm.…
