Ievads
Mana tēma ir “90. gadu dzeja”. 90. gadu dzeja ir spilgta un iederīga latviešu literatūrā un pārsteidzoša ar savu dziļo piesaisti zemei, tautai, Latgalei. Šīs dzejas pārstāvji ir: Klāvs Elsbergs, Guntars Godiņš, Inese Zandere, Eglis Zirnis, Anna Rancāne, Amanda Aizpuriete, Pēters Brūveris.
Es izvēlējos stāstīt referātā par Annas Rancānes dzīvi, par viņas daiļradi. Es izvēlējos šo tēmu, jo man vispār interesē 90. gadu dzeja. Tie ir manas bērnības laiki, mani mīļākie un labākie laiki.
Es uzskatu, ka visa dzeja ir aktuāla visos laikos, un arī 90. gadu dzeja ir aktuāla šodien. Dzejnieki pievēršas tādām tēmām, kā: tauta, Latgale, cilvēka attiecības, dzīves vērtības. Tādas tēmas bija, ir un būs aktuālas visos laikos.
Bet Annu Rancāni es izvēlējos, jo man kļuva interesanti uzzināt par šo rakstnieci, par mūsu novadnieci. Viņa dzimusi Ludzas rajonā, netālu no Daugavpils.
Anna ir uzrakstījusi tādus dzejoļus, kā: “Jasmīnu smarža”, “Balāde par nakti”, “Nakts dienas apnēsātos svārkus valkā…..”, “Smagā, laimīgā ābelē”. Šajos dzejoļos ir dabas tēma. Tie ir ļoti skaisti, sirsnīgi dzejoļi. Bet man tuvāk sirdij ir filozofiskā tēma tādās dzejās, kā: “Dzīvība – sāpe”, “Piektdiena” un “Tur, kur tu esi…”.
Visos Annas Rancānes dzejoļos ir saprotams katrs vārds. Un katrs vārds ir pazīstams un dzimts. Tagad liels cilvēku skaits ar prieku lasa Annas Rancānes dzejoļus. No šiem dzejoļiem var mācīties, ņemt sev derīgus padomus , jo Anna Rancāne bija ļoti gudra, laba, saprotoša, vaļsirdīga, atjautīga un daudzpusīga sieviete.
…
