| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Bēgļa statusa definējums un noteikšanas procedūra | 5 |
| 2. | Bēgļa statusu ieguvušas personas tiesības un pienākumi | 11 |
| 3. | Bēgļa statusa nepiešķiršanas pamats | 20 |
| Kopsavilkums | 25 | |
| Izmantoto avotu saraksts | 28 |
Kopsavilkums
Semestra darba izstrādes gaitā, pētot bēgļa tiesības Latvijas Republikas tiesību sistēmā, literatūras avotus, interneta resursu un tiesu prakses materiālus autors nonāca pie sekojošiem secinājumiem:
1. Latvijas Republikas tiesiskais regulējums patvēruma jomā strauji mainās, atbilstoši atspoguļojot ES tiesību prasību izmaiņas patvēruma jomā. Šīs izmaiņas turpināsies, jo 2011. gada 24. novembrī Eiropas Savienība pieņēma jaunu Kvalifikācijas direktīvu;
2. Salīdzinoši bieža likumu nomaiņa ir saistīta ar ES centieniem izveidot Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kurā tiktu līdzsvarotas patvēruma meklētāju iespējas lūgt un saņemt starptautisko aizsardzību. Tādēļ pieaug arī to ES tiesību aktu skaits, kuru prasības ir jātransponē Latvijas Republikas tiesību aktos. Tādējādi pašreizējais Latvijas Republikas patvēruma procedūras tiesiskais regulējums balstās uz ES direktīvu prasībām un līdz šim Latvija nebija saskārusies ar nopietnu ES institūciju kritiku par attiecīgu direktīvu prasību transponēšanas trūkumiem vai kvalitāti;
3. 1951. gadā Konvencijā par bēgļu statusu termins “bēglis” ir ieguvis vispārēju raksturojumu kopumā un tas tika atrunāts konvencijas 1.pantā.
4. Bēgļa definīcija starptautiskajās tiesībās ietver ne tikai tās personas, kuras var tikt uzskatītas par bēgļiem pamatotu baiļu no vajāšanas dēļ. Kopīga iezīme visām šīm personām un personu grupām ir tā, ka attiecīgās personas vai grupas ir šķērsojušas starptautisku robežu sakarā ar konfliktiem vai radikālām izmaiņām politiskajā, ekonomiskajā vai sociālajā sfērā viņu valstī;
5. Autors, secina, ka Latvijas tiesību aktos, patvēruma pieprasītāju pamatgarantijas ir veiksmīgi integrētas;
6. Autors ir saskāries ar problēmu, ka personas, kas ir saņēmušas bēgļa statusu, neskatoties uz aizliegumu atgriezties „draudu” valstī, izceļo uz savu dzimteni, tādejādi pārkāpjot starptautiskā regulējuma noteikto;
7. Pētot normatīvos aktus, autors neatrada atbildi uz jautājumu, ko bēglim darīt pēc pabalsta saņemšanas termiņa beigām, tādēļ būtu nepieciešams veikt atsevišķu pētījumu par šo tēmu.
…
Jau divdesmitā gadsimta, bēgļu problēma kļuva aktuāla visā pasaulē, kura humānu apsvērumu vadīta, sāka risināt jautājumu par atbildību bēgļu aizsardzībai un palīdzībai. Īpaši bēgļu problēmu jautājuma aktualitāte saasinājās divdesmitā gadsimta beigās, kas saistīta ar aizvien pieaugušo politisko nestabilitāti pasaulē, ar politisko sistēmu sabrukšanu un jaunu izveidošanos. Ņemot vērā masveida bēgļu pārvietošanās no vienas valsts uz otru, šī situācija kļuva par saspīlējuma cēloni starp valstīm, līdz ar to kļūstot par jaunu starptautisku konfliktu iemeslu. Attiecīgi radās jautājums- kādai personai piešķir bēgļa statusu? Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē. Uz šo statusu var pretendēt, jebkura persona, izņemot Latvijas Republikas pilsoņus, nepilsoņus un personas, kas Latvijā saņēmušas bezvalstnieka statusu, taču šai personai ir jābūt pamatotam iemeslam SATURA RĀDĪTĀJS Ievads 1. Bēgļa statusa definējums un noteikšanas procedūra 2. Bēgļa statusu ieguvušas personas tiesības un pienākumi 3. Bēgļa statusa nepiešķiršanas pamats Kopsavilkums Izmantoto avotu saraksts
