-
Ziemassvētku svinēšana un atribūtika Āfrikā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Kas ir ziemassvētki | 4 | |
| Mans priekšstats par Ziemassvētku svinēšanu | 5 | |
| Ziemassvētku svinēšana Āfrikas valstīs | 6 | |
| Secinājumi | 8 | |
| Bibliogrāfija | 9 |
Ganas Republika robežojas ar Atlantijas okeānu dienvidos. Valsts iedzīvotāju skaits 2005. gadā bija 21 miljons. Valsts lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Akra.
Āfrikas rietumu krastā liela daļa māju un baznīcu tiek izdekorētas jau sākot ar pirmo adventi. Adventes laiks sakrīt ar kakao ražu, tā ka šis ir bagātīgs ražas laiks. Ikviens atgriežas mājup no fermām vai raktuvēm. Ziemassvētku vakarā pa ielām turpu šurpu staigā bērni un kliedz “Kristus nāk, Kristus nāk! Viņš jau ir tuvu!” Vakarā ļaudis dodas uz baznīcu, kas ir izdekorēta ar mūžzaļajiem skuju augiem vai palmām un svecēm. Baznīcā uzved ludziņas un dzied svētku himnas. Ziemassvētku dienā bērni reprezentē Bētlemes eņģeļus un staigā no mājas uz māju dziedādami dziesmas. Tiek noturēts vēl viens dievkalpojums, uz kuru visi tērpjas nacionālajos tērpos. Vēlāk rīko rīsu un jamsa (saknes dārzenis) dzīres ar sautējumu vai okras (ēdamo hibisku) zupu, putru un gaļu. Svētki tiek svinēti tuvu draugu lokā un tiek dāvinātas dāvanas.…
Kas ir Ziemassvētki Ziemassvētki ir ikgadēji svētki, kuros tiek atzīmēti ziemas saulgrieži un Jēzus Kristus dzimšana, tie ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, atdod savu vietu gaismai. Ziemassvētkus svin no 24. līdz 26. decembrim. Ziemassvētku galvenā tradīcija ir pušķot eglīti, šī ideja ir radusies Livonijā ap 16.gs. un vēlāk izplatījusies pa visu pasauli. Tradicionāli latviešu rotājumi Ziemassvētkos ir egļu zari un rotājumi, kas izgatavoti no putnu spalvām un olām, salmiem, smilgām, augļiem, dārzeņiem un ogām. Mūsdienās tradicionālie egles rotājumi ir Ziemassvētku gaismiņas vai sveces, dažādi rotājumi, vītnes, vizuļi un bumbiņas. Bieži egles virsotnē tiek novietots eņģelis vai zvaigzne, tā simbolizējot Jēzus Kristus dzimšanu Bētlemē. Ziemassvētkos tiek dāvinātas dāvanas, kuras parasti novieto zem eglītes. Lai saņemtu dāvanu bieži vien tiek prasīts noskaitīt dzejoli vai nodziedāt dziesmu. Pieņemts, ka dāvanas nes Ziemassvētku vecītis, saukts arī par Santa Klausu . Mūsdienās Ziemsvētkus pavadām klusi un mierīgi, Taču senajiem latviešiem tie bija līksmības pilni svētki. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemsvētku galda nekā netrūkst, tāpēc šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Ēdieniem lielākoties ir simboliska nozīme. Viens no Ziemsvētkiem raksturīgākajiem ēdieniem ir cūkas šņukurs, kurš simbolizē arklu zemes uzaršanai, kā cūka ar savu šņukuru ar zemi.
